Definify.com
Definition 2024
insinuaturus
insinuaturus
Latin
Participle
īnsinuātūrus m (feminine īnsinuātūra, neuter īnsinuātūrum); first/second declension
- about to penetrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsinuātūrus | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra | |
| genitive | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūrī | īnsinuātūrōrum | īnsinuātūrārum | īnsinuātūrōrum | |
| dative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | ||||
| accusative | īnsinuātūrum | īnsinuātūram | īnsinuātūrum | īnsinuātūrōs | īnsinuātūrās | īnsinuātūra | |
| ablative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrā | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | |||
| vocative | īnsinuātūre | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra | |