Definify.com
Definition 2025
insinuaturus
insinuaturus
Latin
Participle
īnsinuātūrus m (feminine īnsinuātūra, neuter īnsinuātūrum); first/second declension
- about to penetrate
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | īnsinuātūrus | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra | |
genitive | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūrī | īnsinuātūrōrum | īnsinuātūrārum | īnsinuātūrōrum | |
dative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | ||||
accusative | īnsinuātūrum | īnsinuātūram | īnsinuātūrum | īnsinuātūrōs | īnsinuātūrās | īnsinuātūra | |
ablative | īnsinuātūrō | īnsinuātūrā | īnsinuātūrō | īnsinuātūrīs | |||
vocative | īnsinuātūre | īnsinuātūra | īnsinuātūrum | īnsinuātūrī | īnsinuātūrae | īnsinuātūra |