Definify.com
Definition 2024
insinuatus
insinuatus
Latin
Participle
īnsinuātus m (feminine īnsinuāta, neuter īnsinuātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsinuātus | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta | |
| genitive | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuātī | īnsinuātōrum | īnsinuātārum | īnsinuātōrum | |
| dative | īnsinuātō | īnsinuātō | īnsinuātīs | ||||
| accusative | īnsinuātum | īnsinuātam | īnsinuātum | īnsinuātōs | īnsinuātās | īnsinuāta | |
| ablative | īnsinuātō | īnsinuātā | īnsinuātō | īnsinuātīs | |||
| vocative | īnsinuāte | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta | |