Definify.com
Definition 2024
insperatus
insperatus
Latin
Adjective
īnspērātus m (feminine īnspērāta, neuter īnspērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnspērātus | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
| genitive | īnspērātī | īnspērātae | īnspērātī | īnspērātōrum | īnspērātārum | īnspērātōrum | |
| dative | īnspērātō | īnspērātō | īnspērātīs | ||||
| accusative | īnspērātum | īnspērātam | īnspērātum | īnspērātōs | īnspērātās | īnspērāta | |
| ablative | īnspērātō | īnspērātā | īnspērātō | īnspērātīs | |||
| vocative | īnspērāte | īnspērāta | īnspērātum | īnspērātī | īnspērātae | īnspērāta | |
References
- insperatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- insperatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “insperatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.