Definify.com
Definition 2024
inspiratus
inspiratus
Latin
Participle
īnspīrātus m (feminine īnspīrāta, neuter īnspīrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnspīrātus | īnspīrāta | īnspīrātum | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrāta | |
| genitive | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrātī | īnspīrātōrum | īnspīrātārum | īnspīrātōrum | |
| dative | īnspīrātō | īnspīrātō | īnspīrātīs | ||||
| accusative | īnspīrātum | īnspīrātam | īnspīrātum | īnspīrātōs | īnspīrātās | īnspīrāta | |
| ablative | īnspīrātō | īnspīrātā | īnspīrātō | īnspīrātīs | |||
| vocative | īnspīrāte | īnspīrāta | īnspīrātum | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrāta | |
References
- INSPIRATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)