Definify.com
Definition 2025
instaturus
instaturus
Latin
Participle
īnstātūrus m (feminine īnstātūra, neuter īnstātūrum); first/second declension
- about to urge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstātūrus | īnstātūra | īnstātūrum | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūra | |
| genitive | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūrī | īnstātūrōrum | īnstātūrārum | īnstātūrōrum | |
| dative | īnstātūrō | īnstātūrō | īnstātūrīs | ||||
| accusative | īnstātūrum | īnstātūram | īnstātūrum | īnstātūrōs | īnstātūrās | īnstātūra | |
| ablative | īnstātūrō | īnstātūrā | īnstātūrō | īnstātūrīs | |||
| vocative | īnstātūre | īnstātūra | īnstātūrum | īnstātūrī | īnstātūrae | īnstātūra | |