Definify.com
Definition 2024
instigatus
instigatus
Latin
Participle
īnstīgātus m (feminine īnstīgāta, neuter īnstīgātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstīgātus | īnstīgāta | īnstīgātum | īnstīgātī | īnstīgātae | īnstīgāta | |
| genitive | īnstīgātī | īnstīgātae | īnstīgātī | īnstīgātōrum | īnstīgātārum | īnstīgātōrum | |
| dative | īnstīgātō | īnstīgātō | īnstīgātīs | ||||
| accusative | īnstīgātum | īnstīgātam | īnstīgātum | īnstīgātōs | īnstīgātās | īnstīgāta | |
| ablative | īnstīgātō | īnstīgātā | īnstīgātō | īnstīgātīs | |||
| vocative | īnstīgāte | īnstīgāta | īnstīgātum | īnstīgātī | īnstīgātae | īnstīgāta | |
References
- instigatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press