Definify.com
Definition 2024
instituturus
instituturus
Latin
Participle
īnstitūtūrus m (feminine īnstitūtūra, neuter īnstitūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnstitūtūrus | īnstitūtūra | īnstitūtūrum | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūra | |
| genitive | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūrī | īnstitūtūrōrum | īnstitūtūrārum | īnstitūtūrōrum | |
| dative | īnstitūtūrō | īnstitūtūrō | īnstitūtūrīs | ||||
| accusative | īnstitūtūrum | īnstitūtūram | īnstitūtūrum | īnstitūtūrōs | īnstitūtūrās | īnstitūtūra | |
| ablative | īnstitūtūrō | īnstitūtūrā | īnstitūtūrō | īnstitūtūrīs | |||
| vocative | īnstitūtūre | īnstitūtūra | īnstitūtūrum | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūra | |