Definify.com
Definition 2024
instraturus
instraturus
Latin
Participle
instratūrus m (feminine instratūra, neuter instratūrum); first/second declension
- about to cover
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | instratūrus | instratūra | instratūrum | instratūrī | instratūrae | instratūra | |
| genitive | instratūrī | instratūrae | instratūrī | instratūrōrum | instratūrārum | instratūrōrum | |
| dative | instratūrō | instratūrō | instratūrīs | ||||
| accusative | instratūrum | instratūram | instratūrum | instratūrōs | instratūrās | instratūra | |
| ablative | instratūrō | instratūrā | instratūrō | instratūrīs | |||
| vocative | instratūre | instratūra | instratūrum | instratūrī | instratūrae | instratūra | |