Definify.com
Definition 2024
insultaturus
insultaturus
Latin
Participle
īnsultātūrus m (feminine īnsultātūra, neuter īnsultātūrum); first/second declension
- about to insult
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsultātūrus | īnsultātūra | īnsultātūrum | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūra | |
| genitive | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūrī | īnsultātūrōrum | īnsultātūrārum | īnsultātūrōrum | |
| dative | īnsultātūrō | īnsultātūrō | īnsultātūrīs | ||||
| accusative | īnsultātūrum | īnsultātūram | īnsultātūrum | īnsultātūrōs | īnsultātūrās | īnsultātūra | |
| ablative | īnsultātūrō | īnsultātūrā | īnsultātūrō | īnsultātūrīs | |||
| vocative | īnsultātūre | īnsultātūra | īnsultātūrum | īnsultātūrī | īnsultātūrae | īnsultātūra | |