Definify.com
Definition 2024
intellicturus
intellicturus
Latin
Participle
intellictūrus m (feminine intellictūra, neuter intellictūrum); first/second declension
- Alternative form of intellēcturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | intellictūrus | intellictūra | intellictūrum | intellictūrī | intellictūrae | intellictūra | |
| genitive | intellictūrī | intellictūrae | intellictūrī | intellictūrōrum | intellictūrārum | intellictūrōrum | |
| dative | intellictūrō | intellictūrō | intellictūrīs | ||||
| accusative | intellictūrum | intellictūram | intellictūrum | intellictūrōs | intellictūrās | intellictūra | |
| ablative | intellictūrō | intellictūrā | intellictūrō | intellictūrīs | |||
| vocative | intellictūre | intellictūra | intellictūrum | intellictūrī | intellictūrae | intellictūra | |