Definify.com
Definition 2024
intenturus
intenturus
Latin
Participle
intentūrus m (feminine intentūra, neuter intentūrum); first/second declension
- about to stretch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | intentūrus | intentūra | intentūrum | intentūrī | intentūrae | intentūra | |
| genitive | intentūrī | intentūrae | intentūrī | intentūrōrum | intentūrārum | intentūrōrum | |
| dative | intentūrō | intentūrō | intentūrīs | ||||
| accusative | intentūrum | intentūram | intentūrum | intentūrōs | intentūrās | intentūra | |
| ablative | intentūrō | intentūrā | intentūrō | intentūrīs | |||
| vocative | intentūre | intentūra | intentūrum | intentūrī | intentūrae | intentūra | |