Definify.com
Definition 2025
interdicturus
interdicturus
Latin
Participle
interdīctūrus m (feminine interdīctūra, neuter interdīctūrum); first/second declension
- about to prohibit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | interdīctūrus | interdīctūra | interdīctūrum | interdīctūrī | interdīctūrae | interdīctūra | |
| genitive | interdīctūrī | interdīctūrae | interdīctūrī | interdīctūrōrum | interdīctūrārum | interdīctūrōrum | |
| dative | interdīctūrō | interdīctūrō | interdīctūrīs | ||||
| accusative | interdīctūrum | interdīctūram | interdīctūrum | interdīctūrōs | interdīctūrās | interdīctūra | |
| ablative | interdīctūrō | interdīctūrā | interdīctūrō | interdīctūrīs | |||
| vocative | interdīctūre | interdīctūra | interdīctūrum | interdīctūrī | interdīctūrae | interdīctūra | |