Definify.com
Definition 2025
interpositurus
interpositurus
Latin
Participle
interpositūrus m (feminine interpositūra, neuter interpositūrum); first/second declension
- about to interpose
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | interpositūrus | interpositūra | interpositūrum | interpositūrī | interpositūrae | interpositūra | |
| genitive | interpositūrī | interpositūrae | interpositūrī | interpositūrōrum | interpositūrārum | interpositūrōrum | |
| dative | interpositūrō | interpositūrō | interpositūrīs | ||||
| accusative | interpositūrum | interpositūram | interpositūrum | interpositūrōs | interpositūrās | interpositūra | |
| ablative | interpositūrō | interpositūrā | interpositūrō | interpositūrīs | |||
| vocative | interpositūre | interpositūra | interpositūrum | interpositūrī | interpositūrae | interpositūra | |