Definify.com
Definition 2024
interstincturus
interstincturus
Latin
Participle
interstinctūrus m (feminine interstinctūra, neuter interstinctūrum); first/second declension
- about to extinguish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | interstinctūrus | interstinctūra | interstinctūrum | interstinctūrī | interstinctūrae | interstinctūra | |
| genitive | interstinctūrī | interstinctūrae | interstinctūrī | interstinctūrōrum | interstinctūrārum | interstinctūrōrum | |
| dative | interstinctūrō | interstinctūrō | interstinctūrīs | ||||
| accusative | interstinctūrum | interstinctūram | interstinctūrum | interstinctūrōs | interstinctūrās | interstinctūra | |
| ablative | interstinctūrō | interstinctūrā | interstinctūrō | interstinctūrīs | |||
| vocative | interstinctūre | interstinctūra | interstinctūrum | interstinctūrī | interstinctūrae | interstinctūra | |