Definify.com
Definition 2024
intonaturus
intonaturus
Latin
Participle
intonatūrus m (feminine intonatūra, neuter intonatūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | intonatūrus | intonatūra | intonatūrum | intonatūrī | intonatūrae | intonatūra | |
| genitive | intonatūrī | intonatūrae | intonatūrī | intonatūrōrum | intonatūrārum | intonatūrōrum | |
| dative | intonatūrō | intonatūrō | intonatūrīs | ||||
| accusative | intonatūrum | intonatūram | intonatūrum | intonatūrōs | intonatūrās | intonatūra | |
| ablative | intonatūrō | intonatūrā | intonatūrō | intonatūrīs | |||
| vocative | intonatūre | intonatūra | intonatūrum | intonatūrī | intonatūrae | intonatūra | |