Definify.com
Definition 2024
introiturus
introiturus
Latin
Participle
introitūrus m (feminine introitūra, neuter introitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | introitūrus | introitūra | introitūrum | introitūrī | introitūrae | introitūra | |
| genitive | introitūrī | introitūrae | introitūrī | introitūrōrum | introitūrārum | introitūrōrum | |
| dative | introitūrō | introitūrō | introitūrīs | ||||
| accusative | introitūrum | introitūram | introitūrum | introitūrōs | introitūrās | introitūra | |
| ablative | introitūrō | introitūrā | introitūrō | introitūrīs | |||
| vocative | introitūre | introitūra | introitūrum | introitūrī | introitūrae | introitūra | |