Definify.com
Definition 2024
investigaturus
investigaturus
Latin
Participle
investīgātūrus m (feminine investīgātūra, neuter investīgātūrum); first/second declension
- about to investigate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | investīgātūrus | investīgātūra | investīgātūrum | investīgātūrī | investīgātūrae | investīgātūra | |
| genitive | investīgātūrī | investīgātūrae | investīgātūrī | investīgātūrōrum | investīgātūrārum | investīgātūrōrum | |
| dative | investīgātūrō | investīgātūrō | investīgātūrīs | ||||
| accusative | investīgātūrum | investīgātūram | investīgātūrum | investīgātūrōs | investīgātūrās | investīgātūra | |
| ablative | investīgātūrō | investīgātūrā | investīgātūrō | investīgātūrīs | |||
| vocative | investīgātūre | investīgātūra | investīgātūrum | investīgātūrī | investīgātūrae | investīgātūra | |