Definify.com
Definition 2024
iracundus
iracundus
Latin
Adjective
īrācundus m (feminine īrācunda, neuter īrācundum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īrācundus | īrācunda | īrācundum | īrācundī | īrācundae | īrācunda | |
| genitive | īrācundī | īrācundae | īrācundī | īrācundōrum | īrācundārum | īrācundōrum | |
| dative | īrācundō | īrācundō | īrācundīs | ||||
| accusative | īrācundum | īrācundam | īrācundum | īrācundōs | īrācundās | īrācunda | |
| ablative | īrācundō | īrācundā | īrācundō | īrācundīs | |||
| vocative | īrācunde | īrācunda | īrācundum | īrācundī | īrācundae | īrācunda | |
Related terms
Descendants
- Spanish: iracundo
References
- iracundus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “iracundus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.