Definify.com
Definition 2024
irretiendus
irretiendus
Latin
Participle
irrētiendus m (feminine irrētienda, neuter irrētiendum); first/second declension
- which is to be entangled
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrētiendus | irrētienda | irrētiendum | irrētiendī | irrētiendae | irrētienda | |
| genitive | irrētiendī | irrētiendae | irrētiendī | irrētiendōrum | irrētiendārum | irrētiendōrum | |
| dative | irrētiendō | irrētiendō | irrētiendīs | ||||
| accusative | irrētiendum | irrētiendam | irrētiendum | irrētiendōs | irrētiendās | irrētienda | |
| ablative | irrētiendō | irrētiendā | irrētiendō | irrētiendīs | |||
| vocative | irrētiende | irrētienda | irrētiendum | irrētiendī | irrētiendae | irrētienda | |