Definify.com
Definition 2024
irritatus
irritatus
Latin
Participle
irrītātus m (feminine irrītāta, neuter irrītātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrītātus | irrītāta | irrītātum | irrītātī | irrītātae | irrītāta | |
| genitive | irrītātī | irrītātae | irrītātī | irrītātōrum | irrītātārum | irrītātōrum | |
| dative | irrītātō | irrītātō | irrītātīs | ||||
| accusative | irrītātum | irrītātam | irrītātum | irrītātōs | irrītātās | irrītāta | |
| ablative | irrītātō | irrītātā | irrītātō | irrītātīs | |||
| vocative | irrītāte | irrītāta | irrītātum | irrītātī | irrītātae | irrītāta | |
References
- irritatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “irritatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.