Definify.com
Definition 2024
irroraturus
irroraturus
Latin
Participle
irrōrātūrus m (feminine irrōrātūra, neuter irrōrātūrum); first/second declension
- about to besprinkle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrōrātūrus | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra | |
| genitive | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūrī | irrōrātūrōrum | irrōrātūrārum | irrōrātūrōrum | |
| dative | irrōrātūrō | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | ||||
| accusative | irrōrātūrum | irrōrātūram | irrōrātūrum | irrōrātūrōs | irrōrātūrās | irrōrātūra | |
| ablative | irrōrātūrō | irrōrātūrā | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | |||
| vocative | irrōrātūre | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra | |