Definify.com
Definition 2024
irruturus
irruturus
Latin
Participle
irrutūrus m (feminine irrutūra, neuter irrutūrum); first/second declension
- Alternative form of inruturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | irrutūrus | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra | |
| genitive | irrutūrī | irrutūrae | irrutūrī | irrutūrōrum | irrutūrārum | irrutūrōrum | |
| dative | irrutūrō | irrutūrō | irrutūrīs | ||||
| accusative | irrutūrum | irrutūram | irrutūrum | irrutūrōs | irrutūrās | irrutūra | |
| ablative | irrutūrō | irrutūrā | irrutūrō | irrutūrīs | |||
| vocative | irrutūre | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra | |