Definify.com
Definition 2024
iugaturus
iugaturus
Latin
Participle
iugātūrus m (feminine iugātūra, neuter iugātūrum); first/second declension
- about to join
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | iugātūrus | iugātūra | iugātūrum | iugātūrī | iugātūrae | iugātūra | |
| genitive | iugātūrī | iugātūrae | iugātūrī | iugātūrōrum | iugātūrārum | iugātūrōrum | |
| dative | iugātūrō | iugātūrō | iugātūrīs | ||||
| accusative | iugātūrum | iugātūram | iugātūrum | iugātūrōs | iugātūrās | iugātūra | |
| ablative | iugātūrō | iugātūrā | iugātūrō | iugātūrīs | |||
| vocative | iugātūre | iugātūra | iugātūrum | iugātūrī | iugātūrae | iugātūra | |