Definify.com
Definition 2024
iugulaturus
iugulaturus
Latin
Participle
iugulātūrus m (feminine iugulātūra, neuter iugulātūrum); first/second declension
- about to slay
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | iugulātūrus | iugulātūra | iugulātūrum | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūra | |
| genitive | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūrī | iugulātūrōrum | iugulātūrārum | iugulātūrōrum | |
| dative | iugulātūrō | iugulātūrō | iugulātūrīs | ||||
| accusative | iugulātūrum | iugulātūram | iugulātūrum | iugulātūrōs | iugulātūrās | iugulātūra | |
| ablative | iugulātūrō | iugulātūrā | iugulātūrō | iugulātūrīs | |||
| vocative | iugulātūre | iugulātūra | iugulātūrum | iugulātūrī | iugulātūrae | iugulātūra | |