Definify.com
Definition 2024
judiciarius
judiciarius
Latin
Adjective
jūdiciārius m (feminine jūdiciāria, neuter jūdiciārium); first/second declension
- Alternative form of iudiciarius
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | jūdiciārius | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
| genitive | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāriī | jūdiciāriōrum | jūdiciāriārum | jūdiciāriōrum | |
| dative | jūdiciāriō | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | ||||
| accusative | jūdiciārium | jūdiciāriam | jūdiciārium | jūdiciāriōs | jūdiciāriās | jūdiciāria | |
| ablative | jūdiciāriō | jūdiciāriā | jūdiciāriō | jūdiciāriīs | |||
| vocative | jūdiciārie | jūdiciāria | jūdiciārium | jūdiciāriī | jūdiciāriae | jūdiciāria | |
References
- judiciarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “judiciarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.