Definify.com
Definition 2024
kaunīgais
kaunīgais
Latvian
Adjective
kaunīgais (indef. kaunīgs, comp. kaunīgākais, sup. viskaunīgākais; adv. kaunīgi)
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | kaunīgais | kaunīgie | kaunīgā | kaunīgās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | kaunīgo | kaunīgos | kaunīgo | kaunīgās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | kaunīgā | kaunīgo | kaunīgās | kaunīgo | |||||
| dative (datīvs) | kaunīgajam | kaunīgajiem | kaunīgajai | kaunīgajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | kaunīgo | kaunīgajiem | kaunīgo | kaunīgajām | |||||
| locative (lokatīvs) | kaunīgajā | kaunīgajos | kaunīgajā | kaunīgajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | kaunīgo, kaunīgais | kaunīgie | kaunīgo, kaunīgā | kaunīgās | |||||