Definify.com
Definition 2024
labefactaturus
labefactaturus
Latin
Participle
labefactātūrus m (feminine labefactātūra, neuter labefactātūrum); first/second declension
- about to weaken
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | labefactātūrus | labefactātūra | labefactātūrum | labefactātūrī | labefactātūrae | labefactātūra | |
| genitive | labefactātūrī | labefactātūrae | labefactātūrī | labefactātūrōrum | labefactātūrārum | labefactātūrōrum | |
| dative | labefactātūrō | labefactātūrō | labefactātūrīs | ||||
| accusative | labefactātūrum | labefactātūram | labefactātūrum | labefactātūrōs | labefactātūrās | labefactātūra | |
| ablative | labefactātūrō | labefactātūrā | labefactātūrō | labefactātūrīs | |||
| vocative | labefactātūre | labefactātūra | labefactātūrum | labefactātūrī | labefactātūrae | labefactātūra | |