Definify.com
Definition 2024
labefactatus
labefactatus
Latin
Participle
labefactātus m (feminine labefactāta, neuter labefactātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | labefactātus | labefactāta | labefactātum | labefactātī | labefactātae | labefactāta | |
| genitive | labefactātī | labefactātae | labefactātī | labefactātōrum | labefactātārum | labefactātōrum | |
| dative | labefactātō | labefactātō | labefactātīs | ||||
| accusative | labefactātum | labefactātam | labefactātum | labefactātōs | labefactātās | labefactāta | |
| ablative | labefactātō | labefactātā | labefactātō | labefactātīs | |||
| vocative | labefactāte | labefactāta | labefactātum | labefactātī | labefactātae | labefactāta | |