Definify.com
Definition 2024
laboraturus
laboraturus
Latin
Participle
labōrātūrus m (feminine labōrātūra, neuter labōrātūrum); first/second declension
- about to toil, about to labor
- about to endeavor, about to strive
- about to suffer, about to be oppressed, about to be afflicted with
- about to produce
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | labōrātūrus | labōrātūra | labōrātūrum | labōrātūrī | labōrātūrae | labōrātūra | |
| genitive | labōrātūrī | labōrātūrae | labōrātūrī | labōrātūrōrum | labōrātūrārum | labōrātūrōrum | |
| dative | labōrātūrō | labōrātūrō | labōrātūrīs | ||||
| accusative | labōrātūrum | labōrātūram | labōrātūrum | labōrātūrōs | labōrātūrās | labōrātūra | |
| ablative | labōrātūrō | labōrātūrā | labōrātūrō | labōrātūrīs | |||
| vocative | labōrātūre | labōrātūra | labōrātūrum | labōrātūrī | labōrātūrae | labōrātūra | |