Definify.com
Definition 2024
laetaturus
laetaturus
Latin
Participle
laetātūrus m (feminine laetātūra, neuter laetātūrum); first/second declension
- about to rejoice
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | laetātūrus | laetātūra | laetātūrum | laetātūrī | laetātūrae | laetātūra | |
| genitive | laetātūrī | laetātūrae | laetātūrī | laetātūrōrum | laetātūrārum | laetātūrōrum | |
| dative | laetātūrō | laetātūrō | laetātūrīs | ||||
| accusative | laetātūrum | laetātūram | laetātūrum | laetātūrōs | laetātūrās | laetātūra | |
| ablative | laetātūrō | laetātūrā | laetātūrō | laetātūrīs | |||
| vocative | laetātūre | laetātūra | laetātūrum | laetātūrī | laetātūrae | laetātūra | |