Definify.com
Definition 2024
lascivibundus
lascivibundus
Latin
Adjective
lascīvībundus m (feminine lascīvībunda, neuter lascīvībundum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lascīvībundus | lascīvībunda | lascīvībundum | lascīvībundī | lascīvībundae | lascīvībunda | |
| genitive | lascīvībundī | lascīvībundae | lascīvībundī | lascīvībundōrum | lascīvībundārum | lascīvībundōrum | |
| dative | lascīvībundō | lascīvībundō | lascīvībundīs | ||||
| accusative | lascīvībundum | lascīvībundam | lascīvībundum | lascīvībundōs | lascīvībundās | lascīvībunda | |
| ablative | lascīvībundō | lascīvībundā | lascīvībundō | lascīvībundīs | |||
| vocative | lascīvībunde | lascīvībunda | lascīvībundum | lascīvībundī | lascīvībundae | lascīvībunda | |
References
- lascivibundus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “lascivibundus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.