Definify.com
Definition 2024
litigans
litigans
Latin
Participle
lītigāns m, f, n (genitive lītigantis); third declension
- disputing, quarrelling
- (law) litigating, suing
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | lītigāns | lītigantēs | lītigantia | ||
genitive | lītigantis | lītigantium | |||
dative | lītigantī | lītigantibus | |||
accusative | lītigantem | lītigāns | lītigantēs | lītigantia | |
ablative | lītigante, lītigantī1 | lītigantibus | |||
vocative | lītigāns | lītigantēs | lītigantia |
1When used purely as an adjective.
Noun
lītigāns m (genitive lītigantis); third declension
- a litigant, quarrelsome person
Inflection
Third declension.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
nominative | lītigāns | lītigantēs |
genitive | lītigantis | lītigantum |
dative | lītigantī | lītigantibus |
accusative | lītigantem | lītigantēs |
ablative | lītigante | lītigantibus |
vocative | lītigāns | lītigantēs |
References
- litigans in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “litigans”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.