Definify.com
Definition 2024
locuturus
locuturus
Latin
Participle
locūtūrus m (feminine locūtūra, neuter locūtūrum); first/second declension
- about to speak
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | locūtūrus | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |
| genitive | locūtūrī | locūtūrae | locūtūrī | locūtūrōrum | locūtūrārum | locūtūrōrum | |
| dative | locūtūrō | locūtūrō | locūtūrīs | ||||
| accusative | locūtūrum | locūtūram | locūtūrum | locūtūrōs | locūtūrās | locūtūra | |
| ablative | locūtūrō | locūtūrā | locūtūrō | locūtūrīs | |||
| vocative | locūtūre | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |