Definify.com
Definition 2024
ludificatus
ludificatus
Latin
Participle
lūdificātus m (feminine lūdificāta, neuter lūdificātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lūdificātus | lūdificāta | lūdificātum | lūdificātī | lūdificātae | lūdificāta | |
| genitive | lūdificātī | lūdificātae | lūdificātī | lūdificātōrum | lūdificātārum | lūdificātōrum | |
| dative | lūdificātō | lūdificātō | lūdificātīs | ||||
| accusative | lūdificātum | lūdificātam | lūdificātum | lūdificātōs | lūdificātās | lūdificāta | |
| ablative | lūdificātō | lūdificātā | lūdificātō | lūdificātīs | |||
| vocative | lūdificāte | lūdificāta | lūdificātum | lūdificātī | lūdificātae | lūdificāta | |
Noun
lūdificātus m (genitive lūdificātī); second declension
Inflection
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | lūdificātus | lūdificātī |
| genitive | lūdificātī | lūdificātōrum |
| dative | lūdificātō | lūdificātīs |
| accusative | lūdificātum | lūdificātōs |
| ablative | lūdificātō | lūdificātīs |
| vocative | lūdificāte | lūdificātī |
References
- ludificatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “ludificatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.