Definify.com
Definition 2024
lunaturus
lunaturus
Latin
Participle
lūnātūrus m (feminine lūnātūra, neuter lūnātūrum); first/second declension
- about to curve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | lūnātūrus | lūnātūra | lūnātūrum | lūnātūrī | lūnātūrae | lūnātūra | |
| genitive | lūnātūrī | lūnātūrae | lūnātūrī | lūnātūrōrum | lūnātūrārum | lūnātūrōrum | |
| dative | lūnātūrō | lūnātūrō | lūnātūrīs | ||||
| accusative | lūnātūrum | lūnātūram | lūnātūrum | lūnātūrōs | lūnātūrās | lūnātūra | |
| ablative | lūnātūrō | lūnātūrā | lūnātūrō | lūnātūrīs | |||
| vocative | lūnātūre | lūnātūra | lūnātūrum | lūnātūrī | lūnātūrae | lūnātūra | |