Definify.com
Definition 2024
maceriatus
maceriatus
Latin
Adjective
māceriātus m (feminine māceriāta, neuter māceriātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | māceriātus | māceriāta | māceriātum | māceriātī | māceriātae | māceriāta | |
| genitive | māceriātī | māceriātae | māceriātī | māceriātōrum | māceriātārum | māceriātōrum | |
| dative | māceriātō | māceriātō | māceriātīs | ||||
| accusative | māceriātum | māceriātam | māceriātum | māceriātōs | māceriātās | māceriāta | |
| ablative | māceriātō | māceriātā | māceriātō | māceriātīs | |||
| vocative | māceriāte | māceriāta | māceriātum | māceriātī | māceriātae | māceriāta | |
References
- maceriatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “maceriatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.