Definify.com
Definition 2024
magneticus
magneticus
Latin
Adjective
magnēticus m (feminine magnētica, neuter magnēticum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | magnēticus | magnētica | magnēticum | magnēticī | magnēticae | magnētica | |
| genitive | magnēticī | magnēticae | magnēticī | magnēticōrum | magnēticārum | magnēticōrum | |
| dative | magnēticō | magnēticō | magnēticīs | ||||
| accusative | magnēticum | magnēticam | magnēticum | magnēticōs | magnēticās | magnētica | |
| ablative | magnēticō | magnēticā | magnēticō | magnēticīs | |||
| vocative | magnētice | magnētica | magnēticum | magnēticī | magnēticae | magnētica | |