Definify.com
Definition 2024
maledicturus
maledicturus
Latin
Participle
maledictūrus m (feminine maledictūra, neuter maledictūrum); first/second declension
- about to slander
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | maledictūrus | maledictūra | maledictūrum | maledictūrī | maledictūrae | maledictūra | |
| genitive | maledictūrī | maledictūrae | maledictūrī | maledictūrōrum | maledictūrārum | maledictūrōrum | |
| dative | maledictūrō | maledictūrō | maledictūrīs | ||||
| accusative | maledictūrum | maledictūram | maledictūrum | maledictūrōs | maledictūrās | maledictūra | |
| ablative | maledictūrō | maledictūrā | maledictūrō | maledictūrīs | |||
| vocative | maledictūre | maledictūra | maledictūrum | maledictūrī | maledictūrae | maledictūra | |