Definify.com
Definition 2024
mancipaturus
mancipaturus
Latin
Participle
mancipātūrus m (feminine mancipātūra, neuter mancipātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mancipātūrus | mancipātūra | mancipātūrum | mancipātūrī | mancipātūrae | mancipātūra | |
| genitive | mancipātūrī | mancipātūrae | mancipātūrī | mancipātūrōrum | mancipātūrārum | mancipātūrōrum | |
| dative | mancipātūrō | mancipātūrō | mancipātūrīs | ||||
| accusative | mancipātūrum | mancipātūram | mancipātūrum | mancipātūrōs | mancipātūrās | mancipātūra | |
| ablative | mancipātūrō | mancipātūrā | mancipātūrō | mancipātūrīs | |||
| vocative | mancipātūre | mancipātūra | mancipātūrum | mancipātūrī | mancipātūrae | mancipātūra | |