Definify.com
Definition 2024
margaritatus
margaritatus
Latin
corōna margarītāta (crown adorned with pearls)
Adjective
margarītātus m (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | margarītātus | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
| genitive | margarītātī | margarītātae | margarītātī | margarītātōrum | margarītātārum | margarītātōrum | |
| dative | margarītātō | margarītātō | margarītātīs | ||||
| accusative | margarītātum | margarītātam | margarītātum | margarītātōs | margarītātās | margarītāta | |
| ablative | margarītātō | margarītātā | margarītātō | margarītātīs | |||
| vocative | margarītāte | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
Related terms
- margarīta
- margarītārius
- margarītifer
- margarītion
- margarītum
References
- margaritatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “margaritatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.