Definify.com
Definition 2025
maritaturus
maritaturus
Latin
Participle
marītātūrus m (feminine marītātūra, neuter marītātūrum); first/second declension
- about to marry
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | marītātūrus | marītātūra | marītātūrum | marītātūrī | marītātūrae | marītātūra | |
| genitive | marītātūrī | marītātūrae | marītātūrī | marītātūrōrum | marītātūrārum | marītātūrōrum | |
| dative | marītātūrō | marītātūrō | marītātūrīs | ||||
| accusative | marītātūrum | marītātūram | marītātūrum | marītātūrōs | marītātūrās | marītātūra | |
| ablative | marītātūrō | marītātūrā | marītātūrō | marītātūrīs | |||
| vocative | marītātūre | marītātūra | marītātūrum | marītātūrī | marītātūrae | marītātūra | |