Definify.com
Definition 2025
marmoratus
marmoratus
Latin
Participle
marmorātus m (feminine marmorāta, neuter marmorātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | marmorātus | marmorāta | marmorātum | marmorātī | marmorātae | marmorāta | |
| genitive | marmorātī | marmorātae | marmorātī | marmorātōrum | marmorātārum | marmorātōrum | |
| dative | marmorātō | marmorātō | marmorātīs | ||||
| accusative | marmorātum | marmorātam | marmorātum | marmorātōs | marmorātās | marmorāta | |
| ablative | marmorātō | marmorātā | marmorātō | marmorātīs | |||
| vocative | marmorāte | marmorāta | marmorātum | marmorātī | marmorātae | marmorāta | |