Definify.com
Definition 2024
materiarius
materiarius
Latin
Adjective
māteriārius m (feminine māteriāria, neuter māteriārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | māteriārius | māteriāria | māteriārium | māteriāriī | māteriāriae | māteriāria | |
genitive | māteriāriī | māteriāriae | māteriāriī | māteriāriōrum | māteriāriārum | māteriāriōrum | |
dative | māteriāriō | māteriāriō | māteriāriīs | ||||
accusative | māteriārium | māteriāriam | māteriārium | māteriāriōs | māteriāriās | māteriāria | |
ablative | māteriāriō | māteriāriā | māteriāriō | māteriāriīs | |||
vocative | māteriārie | māteriāria | māteriārium | māteriāriī | māteriāriae | māteriāria |
References
- materiarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- MATERIARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “materiarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.