Definify.com
Definition 2024
materiaturus
materiaturus
Latin
Participle
materiātūrus m (feminine materiātūra, neuter materiātūrum); first/second declension
- about to fell (timber)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | materiātūrus | materiātūra | materiātūrum | materiātūrī | materiātūrae | materiātūra | |
| genitive | materiātūrī | materiātūrae | materiātūrī | materiātūrōrum | materiātūrārum | materiātūrōrum | |
| dative | materiātūrō | materiātūrō | materiātūrīs | ||||
| accusative | materiātūrum | materiātūram | materiātūrum | materiātūrōs | materiātūrās | materiātūra | |
| ablative | materiātūrō | materiātūrā | materiātūrō | materiātūrīs | |||
| vocative | materiātūre | materiātūra | materiātūrum | materiātūrī | materiātūrae | materiātūra | |