Definify.com
Definition 2025
maturaturus
maturaturus
Latin
Participle
mātūrātūrus m (feminine mātūrātūra, neuter mātūrātūrum); first/second declension
- about to mature
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mātūrātūrus | mātūrātūra | mātūrātūrum | mātūrātūrī | mātūrātūrae | mātūrātūra | |
| genitive | mātūrātūrī | mātūrātūrae | mātūrātūrī | mātūrātūrōrum | mātūrātūrārum | mātūrātūrōrum | |
| dative | mātūrātūrō | mātūrātūrō | mātūrātūrīs | ||||
| accusative | mātūrātūrum | mātūrātūram | mātūrātūrum | mātūrātūrōs | mātūrātūrās | mātūrātūra | |
| ablative | mātūrātūrō | mātūrātūrā | mātūrātūrō | mātūrātūrīs | |||
| vocative | mātūrātūre | mātūrātūra | mātūrātūrum | mātūrātūrī | mātūrātūrae | mātūrātūra | |