Definify.com
Definition 2024
maturus
maturus
Latin
Adjective
mātūrus m (feminine mātūra, neuter mātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mātūrus | mātūra | mātūrum | mātūrī | mātūrae | mātūra | |
| genitive | mātūrī | mātūrae | mātūrī | mātūrōrum | mātūrārum | mātūrōrum | |
| dative | mātūrō | mātūrō | mātūrīs | ||||
| accusative | mātūrum | mātūram | mātūrum | mātūrōs | mātūrās | mātūra | |
| ablative | mātūrō | mātūrā | mātūrō | mātūrīs | |||
| vocative | mātūre | mātūra | mātūrum | mātūrī | mātūrae | mātūra | |
- comparative: mātūrior, superlative: mātūrrimus, also mātūrissimus
Antonyms
- (mature): immātūrus
Derived terms
Descendants
References
- maturus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- maturus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “maturus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to die young: mature decedere
-
(ambiguous) the corn is not yet ripe: frumenta in agris matura non sunt (B. G. 1. 16. 2)
- to die young: mature decedere