Definify.com
Definition 2024
medicaturus
medicaturus
Latin
Participle
medicātūrus m (feminine medicātūra, neuter medicātūrum); first/second declension
- about to heal
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | medicātūrus | medicātūra | medicātūrum | medicātūrī | medicātūrae | medicātūra | |
| genitive | medicātūrī | medicātūrae | medicātūrī | medicātūrōrum | medicātūrārum | medicātūrōrum | |
| dative | medicātūrō | medicātūrō | medicātūrīs | ||||
| accusative | medicātūrum | medicātūram | medicātūrum | medicātūrōs | medicātūrās | medicātūra | |
| ablative | medicātūrō | medicātūrā | medicātūrō | medicātūrīs | |||
| vocative | medicātūre | medicātūra | medicātūrum | medicātūrī | medicātūrae | medicātūra | |