Definify.com
Definition 2025
meditaturus
meditaturus
Latin
Participle
meditātūrus m (feminine meditātūra, neuter meditātūrum); first/second declension
- about to meditate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | meditātūrus | meditātūra | meditātūrum | meditātūrī | meditātūrae | meditātūra | |
| genitive | meditātūrī | meditātūrae | meditātūrī | meditātūrōrum | meditātūrārum | meditātūrōrum | |
| dative | meditātūrō | meditātūrō | meditātūrīs | ||||
| accusative | meditātūrum | meditātūram | meditātūrum | meditātūrōs | meditātūrās | meditātūra | |
| ablative | meditātūrō | meditātūrā | meditātūrō | meditātūrīs | |||
| vocative | meditātūre | meditātūra | meditātūrum | meditātūrī | meditātūrae | meditātūra | |