Definify.com
Definition 2024
mendicatus
mendicatus
Latin
Participle
mendīcātus m (feminine mendīcāta, neuter mendīcātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | mendīcātus | mendīcāta | mendīcātum | mendīcātī | mendīcātae | mendīcāta | |
| genitive | mendīcātī | mendīcātae | mendīcātī | mendīcātōrum | mendīcātārum | mendīcātōrum | |
| dative | mendīcātō | mendīcātō | mendīcātīs | ||||
| accusative | mendīcātum | mendīcātam | mendīcātum | mendīcātōs | mendīcātās | mendīcāta | |
| ablative | mendīcātō | mendīcātā | mendīcātō | mendīcātīs | |||
| vocative | mendīcāte | mendīcāta | mendīcātum | mendīcātī | mendīcātae | mendīcāta | |