Definify.com
Definition 2024
menstruatus
menstruatus
Latin
Participle
menstruātus m (feminine menstruāta, neuter menstruātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | menstruātus | menstruāta | menstruātum | menstruātī | menstruātae | menstruāta | |
genitive | menstruātī | menstruātae | menstruātī | menstruātōrum | menstruātārum | menstruātōrum | |
dative | menstruātō | menstruātō | menstruātīs | ||||
accusative | menstruātum | menstruātam | menstruātum | menstruātōs | menstruātās | menstruāta | |
ablative | menstruātō | menstruātā | menstruātō | menstruātīs | |||
vocative | menstruāte | menstruāta | menstruātum | menstruātī | menstruātae | menstruāta |